Bruģēšana

BRUĢĒŠANA IR MŪSU MEISTARU SIRDSLIETA

KĀPĒC IZVĒLĒTIES BRUĢĒŠANU?

Bruģa iespējas ir ļoti plašas, līdz ar to bruģēšana ir viens no populārākajiem seguma veidiem ceļu, ietvju, piebraucamo ceļu, stāvvietu, atpūtas zonu, pagalmu, dārza celiņu u.c. virsmu izbūvē.

Bruģis ir ļoti izturīgs materiāls un neliek vilties arī savā daudzveidībā. Tā ieklāšana ir samērā vienkāršs process, kurā visvairāk jāparūpējas par vietas un virsmas sagatavošanu, kas arī nodrošinās seguma ilgtspējību un kvalitāti.

Šāds segums būs gan praktisks, gan elegants un estētisks risinājums, kas spēs viegli iekļauties vidē un papildināt to.

PRIEKŠROCĪBAS:

  • Grunts svārstību dēļ segumā neveidojas plaisas
  • Sakarstot bruģis neizdala kaitīgu vielu tvaikus
  • Bruģa ieklāšanai nav nepieciešama lieljaudas celtniecības tehnika, un tas ir samērā ātrs process
  • Bruģis ir estētiski baudāms un “modīgs” segums
  • Plaša formu, krāsu un veidu izvēle
  • Bruģis ir viegli kopjams, tas labi iederas apkārtējā vidē, un ir tai draudzīgs

SOLI PA SOLIM

1. posms.

Lai sāktu bruģakmens ieklāšanas darbus, rūpīgi jānorok augsne, melnzeme (tās sasalstošā daļa, apmēram viena metra dziļumā, minimums 30 cm). Ja izvēlētajā vietā nav melnzemes, tad jānorok tik daudz, cik biezs būs tā saucamais “pīrāgs”. “Pīrāgs” ir visu izmantojamo materiālu secība noteiktajā ieklāšanas biezumā. Norokamās augsnes daudzums var būt dažāds. Ja bruģa klāšanai izvēlētā vieta un apkārtne ir smilšaina, tad augsne būs jānorok nedaudz un otrādi.

2. posms. 

Sagatavotajā vietā pēc nepieciešamības ber iekšā smilti. To izlīdzina un rūpīgi noblietē. Pamatni veido trīs kārtās: apakšējā – 25 cm smiltis, šķembas 15 – 20 cm un 5 cm rupjas smiltis.

3. posms. 

Nākamo slāni veido no šķembām. Izmantot var dolomīta vai akmens šķembas. Pēc šķembu slāņa izveidošanas, tāpat kā iepriekš, slāni noblietē. Nepieciešamais šķembu slāņa biezums ir dažāds, atkarībā no tā, kāda konkrētajā vietā būs paredzētā slodze. Ja bruģis paredzēts tikai gājējiem (piem., gājēju celiņš), tad šķembas vajadzīgas 10 cm biezā slānī, taču, ja pa nobruģēto teritoriju brauks arī automašīnas, tad vajadzīgs 15 – 20 cm biezs slānis. Atbildīgi jāizvērtē katras bruģētās teritorijas plānotā noslodze. Braucamajai daļai bruģi ieteicams likt perpendikulāri paredzētajam braukšanas virzienam, tā samazinot iespēju, ka sala un atkušņu rezultātā veidosies iesēdumi vai citas deformācijas.

4. posms. 

Uz izveidotā šķembu slāņa virsū ber sijātu granti. Grants ieklāšanas biezumu izvēlas pēc tā, kādā veidā tiks izlīdzināta pati grants. Jo plānāka kārta, jo labāk. Iespējams, ka vēlāk bruģa šķirbās var sāk augt zāle, tāpēc zem grants slāņa ir iespējams klāt ģeotekstilu.

5. posms. 

Pēc kārtu sagatavošanas sāk likt izvēlēto un iegādāto bruģi. To nepieciešams likt no taisnās malas, ja tāda ir. Vietās, kur bruģis neder, to piegriež vajadzīgajā formā. Bruģa likšanas procesā uzmanīgi jāskatās, lai veidotos arī estētiski baudāms kopskats (raksts, vizuālais izkārtojums), ne tikai, lai bruģis tiktu ieklāts taisni un precīzi.

6. posms. 

Kad bruģa likšana pabeigta, ar bruģa starpās nepieciešams ieslaucīt vai ieskalot smiltis. Šis process vajadzīgs, lai bruģakmeņi savstarpēji spēcīgāk piestiprinātos, un bruģētā teritorija kļūtu vēl kvalitatīvāka un kalpotu ilgāk.

7. posms. 

Pēdējā un noslēdzošajā posmā ieklāto bruģi noblietē ar blieti, kura aprīkota ar gumijas paliktni. Kvalitatīva bruģa un rūpīga darba rezultātā bruģētā teritorija kalpos ļoti ilgu laiku. Bruģim specifiska kopšana nav vajadzīga, to veic ar slotu un lāpstu. Pēc ilgāka lietošanas laika ir vēlams starp bruģakmeņiem atkārtoti iekaisīt smiltis, jo laika gaitā tās mēdz izskaloties. Ziemā uz bruģa nevajadzētu bērt sāli, kas to nopietni var sabojāt.